Šajās saulainas brīnišķīgās dienas Jūs vienmēr esat gaidīti kafejnīca “Miranda”!


Apsveicam ar lieldienam!!!

Kafejnīcā "MIRANDA" Jus laipni gaida šajos brīnišķīgos pavasara svētkos!


Visā pasaulē 2017 gadā 16 aprīlīi tiks svinētas Lieldienas, svētki, kas daudziem saistās ar raibi krāsotām olām - raksturīgāko Lieldienu tradīciju. Pagānu tradīcijās ola simbolizē saulītes atgriešanos un auglību, savukārt kristiešiem ola ir Kristus augšāmcelšanās simbols.

Lieldienas ir pavasara saulgrieži. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes ritējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa – samazināties, diena ir kļuvusi garāka par nakti.
Mūsdienās kristiešu tradīcijas ir savijušās ar senlatviešu tradīcijām. Lieldienu svinēšana saistīta ar rituālām darbībām, kad cilvēki palīdz atmosties zemei un veicina tās svētību, kā arī saistīta ar laika pareģošanu, auglības un veselības nodrošināšanu.


Laipni lūdzam uz kafejnīcu - banketu zāli „MIRANDA”!

Neatsakiet sev jauki pavadīt laiku!


Lieldienu paražas

Uz Lieldienām vajagot jauna krekla, lai arī zils. Uz Ziemas svētkiem lai vecs, kad tik balts.

Lieldienas rītā puiši ceļas mazā gaismiņā augšām, iet mežā pēc kadiķu zariem, ar ko tie rudzu sēju izpušķo, un pāru jaunas eglītes jūrmalī uz kāpu iemej, ap kurām tad meitas sanāk lēkāt un dziedāt, it kā ap kādu elku, un ar pīrāgiem, ko līdz atnesušas, puišus ciena. Atpakaļ nākdamas, nolauž no bērziem rīkstes un ar tām graizīdamas visus māju ļaudis pieceļ. Saimnieks ar rīkstēm stallī zirgus pieceļ un saimniece ar sievām laidarā citus lopus tāpat. To pirmo svētku dienu vēl gan puslīdz tā kā linc, bet no tās nākošas nakts un otras svētku dienas var būt to vienu daļu Dievs no mums dabū, bet tās septiņas tiek velnam ar dzeršanu, plītēšanu, dancošanu, kāršu spēlēšanu un maukošanu svinētas. Tie vecie dzer un spēlē kārtes, tie jaunie danco un maukojas un tie mazie to visu līdz brangi mācās un ātri visus tādus stiķus tik labāk prot.

Kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties. Puiši allaž mēdz Lieldienās meitas jo augsti izšūpot, par ko tie atkal kā atalgojumu saņem skaisti krāsotas olas.

Lieldienas rītā ikkatrs, kas tikai spēj, steidzas uz baznīcu. Mājās paliek tikai bērni, slimnieki un nespējnieki. Baznīcā ceremonijas ir garas, kādēļ mājinieki nevar baznīcēnu sagaidīt, jo bez tiem nevar iesākt ēst. Šo ēšanu sauc par atgavēšanos. Vispirms skaita kopā lūgšanas. Tad māte pasniedz katram savu svētīto olu, jeb arī vienu svētīto olu sagriež gabaliņos, lai katram iznāktu savs. Ēdot piemin visus, kas pagājušās Lieldienās ēduši, kur neaizmirst arī mirušos. Pēc brokastīm iesākas olu sišanās un šūpošanās, kas notiek šūpolēs jeb airēs. Senāk notikusi arī lunkošanās ar olām, kur olas vāļātas pa smiltīm, lai aizķertu otru olu. Pēc brokastīm saimniece rūpīgi noslaucījusi no galda čaulas, kaulus un maizes druskas, lai tās netiktu cūkām. Citiem lopiem tās atliekas varot dot. Svētīto ēdienu neapēd pirmā dienā, bet atstāj drusku arī otrai un trešai dienai..