Lustīgos Līgo svētkus!!!

Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku latvisko svinēšanu rodamas jau Garlība Merķeļa darbos. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgosvētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars.

Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas, lai gan, protams, šo rituālu nozīme jau ir aizmirsta. Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad Eiropā zemnieki aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālas padarīšanas bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet spilgti apliecināja arī kosmiskās un zemes kārtības vienotību. Jāņi noteikti būs latviešu tautiskākie svētki, un tos svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, proti, vasaras saulgriežos. Vēl Jāņi ir īsti lauku, āra svētki, tāpēc ceļi, kas Līgo pēcpusdienā veda ārā no lielajām pilsētām, vienmēr ir pārpildīti - katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanas, alus dzeršanas un meitu mīlēšanas minimumu.

Tajās vietās, kur svin Jāņus, pilsētnieki un jaunā paaudze uzzin, kāpēc šo dienu svinam un kādas ir šo svētku skaistākās atšķirības no citiem svētkiem. Galu galā tieši atšķirīgais svētkos uztur svētku mundrumu, pamodina dvēseli un ļauj priecāties no sirds.

Un, protams, šajās saulainas brīnišķīgās dienas Jūs vienmēr esat gaidīti kafejnīca “Miranda”!


Līgo paražas

Vasaras saulgriežu svinības var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, ko svin pēc pagānu paražām. Jāņus svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts.

Līgo un Jāņu diena ir svētki ar mistikas piedevu, jo kurš gan nezina, ka Jāņos papardes ziedu jāiet meklēt, rasā seju jāmazgā un jāsavāc ārstniecības augi, kuriem šajā dienā ir īpašs spēks?

Vēl Jāņi ir īsti Latvijas svētki, tāpēc - katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanas, alus dzeršanas un papardes zieda meklēšanas minimumu.

Putojošs alus kauss un ķimeņu siers, dziesmas un dejas, pie ugunskura radu, draugu vai kaimiņu pulkā pavadīta gada īsākā nakts, dažādi dabas rituāli, ar pļavu puķēm un koku zariem rotājot mājas un pašiem sevi, romantiska mītiskā papardes zieda meklēšana – tādi ir Latvijā ļoti populārie svētki, ko var saukt gan par Līgo vakaru, gan Jāņiem.

Gada īsākā nakts, pēc senču tradīcijām, jāpavada nomodā pie ugunskura, dziedot Jāņu dziesmas un baudot tradicionālo Jāņu cienastu – ķimeņu sieru un alu. Tiem, kas Jāņu naktī dodas gulēt, visu vasaru nākšot miegs vai nežēlīgi kodīšot odi. Jāņuguns jākur ne vien uz zemes, bet arī staba galā.

Jāņu naktī sievietēm un meitenēm galvās tiek likti ziedu vainagi, bet vīriešiem – vainagi no ozola zariem. Istabas un mājas durvis grezno ar bērzu meijām, kūts un klēts durvis - ar pīlādžu zariņiem, bet istabās smaržo kalmes.

Pilsētas un to radītais laika ritums ir piešķīrušas Jāņiem savu mūsdienu dvesmu un parādās jaunas tradīcijas.

Šajā visgarākajā diena gaidām Jūs ciemos – kopa svinēt jautrāk!